Medus ir lipīga un viskoza saldviela, ko gatavo bites no ziedu nektāra, ko nektāraugi izdala ziedēšanas laikā. Nektāru bites atrod pēc ziedu krāsas, formas un smaržas. No tālienes bites orientējas pēc krāsas un formas, bet tuvumā — pēc smaržas. Ja reizē zied vairāki nektāraugi, bites vispirms izmanto tos, kam nektārā lielāka cukura koncentrācija un kas vieglāk pieejami. Labā laikā katra bite dienā izlido 9—10 reizes, izlidojums ilgst apmēram stundu un katrā lidojumā stropā pārnes 30—40mg nektāra vai 8-15 mg putekšņu. Lai savāktu 1 kg medus no liepām, ir nepieciešami 25 000 bišu izlidojumu. Vācot nektāru no augiem, kas to izdala mazāk, 1 kg medus savākšanai nepieciešami pat 100—120 tūkstoši bišu izlidojumu. 19 dienās viena spēcīgas saimes bite no liepām var savākt 900—950 mg nektāra. No viena zieda bite nektāru savāc 5—12 sekundēs, nektāra novietošana stropā — 15 minūtes. Nektāru bites uzsūc savā guzā. Kad tā pilna, bite atgriežas stropā. Nektāra pārstrādes procesā bite daudzkārt, pat līdz 200 reizes, izlaiž no medus guzas uz snuķīša nektāra pilienu un norij atpakaļ. Šajā procesā notiek saharozespārvēršanās glikozē un fruktozē un medus piesātinās ar fermentiem, vitamīniem, bioloģiski aktīvām vielām, kas nāk no bites medus guzas. Pārstrādāto nektāru bites ielej kāru šūnās, nogatavina un aizvāko. Medus nogatavināšana ilgst no dažām dienām līdz pāris nedēļām. Ārstniecībā medu izmanto jau vairāk nekā 4000 gadu. Tas ir antibakteriāls un antiseptisks. Medu lieto saaukstēšanās gadījumos, gremošanas trakta saslimšanas gadījumos, čūlu, rētu un citu ādas bojājumu apkopšanai.

Bites pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem, pirmkārt bitēm barība ir enerģijas avots, un tikai otrkārt tā ir olbaltumvielu un citu vielu avots. Bites savus cirmeņus (bišu kāpurus) baro ar bišu maizi, ko pagatavo no ziedputekšņiem. Lai varētu iegūt nektāru, bitēm ir garš snuķītis un mēle. Tām ir antenas, kas sastāv no 13 posmiem traniem, bet no 12 posmiem sievišķā dzimuma bitēm. Visām bitēm ir 2 spārni, pakaļkājas ir mazākas par pārējām kājām. Savus pēcnācējus bites audzē ligzdā šūnās.
Bitēm ir liela nozīme augu apputeksnēšanā, un dabā tās ir galvenās apputeksnētājas. Bites meklē ziedošus augus, lai sūktu nektāru vai arī lai vāktu ziedputekšņus. Sūcot nektāru, bite var apputeksnēt ziedu, bet, vācot ziedputekšņus, apputeksnēšanās notiek pilnīgi. Zinātniski ir aprēķināts, ka ⅓ cilvēces pārtikas resursu ir atkarīga no augu apputeksnēšanās, un lielākā daļa augu tiek apputeksnēta ar bišu palīdzību, īpaši ar Eiropas medus bites(Apis mellifera) palīdzību. Lielākā daļa bišu ir pūkainas, to matiņi spēj elektrostatiski uzlādēties, kas palīdz pievilkt ziedputekšņus pie matiņiem, kas aug ne tikai uz ķermeņa, bet arī uz kājām. Ik pa laikam bites savāktos ziedputekšņus aiznes uz ligzdu, notīra un savāc speciālās šūnās. Liela daļa bišu vāc ziedputekšņus no daudziem, dažādiem augiem, bet ir bites, kas apmeklē tikai noteikta auga ziedus. Ziedu apmeklēšana var būt bīstama nodarbošanās. Ziedu kausos mēdz slēpties dažādas vaboles un zirnekļi, kas uzbrūk bitēm. Meklējot ziedus, bites var nomedīt putni un citi plēsīgi kukaiņi.

Ziedputekšņi ir augstvērtīgs, bioloģiski aktīvs bišu radīts produkts, kurā ir aptuveni 50 dažādu komponentu – teju visas cilvēka organismam nepieciešamās vielas: pilnvērtīgas olbaltumvielas, kuras satur vairāk nekā 20 aminoskābju, fosfolipīdi, kas veicina šūnu membrānu caurlaidību un kam ir svarīga loma vielmaiņas procesos. Ziedputekšņos ir ne mazums karotinoīdu, kas piedalās A vitamīna sintēzē, kā arī C, P, PP, D, E, K un B grupas vitamīni, ogļhidrāti (galvenokārt glikoze un fruktoze), minerālvielas, nedaudz taukvielu, fermenti un hormoni. Ziedputekšņi regulē vielmaiņu un stiprina imūnsistēmu. Putekšņu apvalki, nonākot gremošanas sistēmā, palielina labvēlīgo baktēriju daudzumu un palīdz atbrīvot zarnu traktu no sārņiem, kā arī uzlabo asiņu sastāvu, veicinot sarkano asinsķermenīšu vairošanos.

Bišu maize ir ziedputekšņi, kurus bites noglabā stropā un kas bišu saimei kalpo kā vienīgais olbaltumvielu avots, laikā kad bitēm dabā nav pieejami ziedputekšņi. Vienkārši izsakoties, bišu maize ir fermentēti ziedputekšņi. Fermentācijas procesā dabā esošie savienojumi, kā piemēram – olbaltumvielas, tiek sašķeltas līdz vienkāršākiem savienojumiem – aminoskābēm, kuras organismam ir vieglāk uzņemamas. Aminoskābes savukārt ir izejmateriāls olbaltumvielu, audu un šūnu veidošanā. Bišu maize satur 16 gan aizstājamās, gan neaizstājamās aminoskābes, 13 taukskābes, fermentus un minerālvielas, vitamīnus C (140-205 mg/100 gramos masas), E (170), A (50), P (60), D (0,2-0,6), B1 (0,4-1,5), B2 (0,54-1,9) un B6 (0,5-0,9). Bišu maize satur samērā daudz kālija, magnija, dzelzs, joda. Viens no vērtīgākajiem bišu maizes plusiem ir Omega 3 un Omega 6 taukskābes! Tās ir nepieciešamas jaunu šūnu izveidē un atjaunošanā, asinsvadu un nervu attīstībā, kā arī ādas struktūras saglabāšanā.